Sestdien saņēmu KSK preses dienesta "guru" Didža Ozola uzaicinājumu uz tenisa maču, un tā kā šovasar tenisa rakete vēl nebija rokā turēta, uzaicinājumu ar prieku pieņēmu! Ņemot vērā, ka iepriekšējā savstarpējā spēlē piedzīvoju bezcerīgu zaudējumu, biju apņēmības pilns revanšam! Nolēmām spēlēt līdz uzvarētiem diviem setiem. Pats spēles sākums itin nervozs, jo nevienam neizdodas ieservēt normālu pirmo servi, kā rezultātā geimus uzvar tas, kurš pieņem servi! Seta beigas veiksmīgas man un uzvara pirmajā setā ar 7:5. Otrajā setā izdodas nospēlēt daudz labāk (jāsaka arī, ka Didzis sāka mēģināt Gulbja vai Federera cienīgus meistarstiķus, kuri, protams!, nebija sekmīgi :D) kā rezultātā sets līdzīgs, bet uzvar Didzis - 6:4! Klāt izšķirošais sets un jāliek lietā superierocis – koncentrācija, pateicoties kurai, 3. seta sākums un vidus izdodas lielisks – izvirzos vadībā 5:3 pa geimiem, bet tad "mission impossible" paveic Didzis un 4 geimus pēc kārtas neatstāj man ne mazākās cerības uz uzvaru visā spēlē – 5:7 3. setā un atkal jāsamierinās ar zaudējumu...

Zaudējuma aura mani nebija pametusi līdz pat svētdienai, kad Kocēnos notika pirmais vasaras florbola forums – Kanādieša Kaps 2008. Rubene šajā turnīrā tika „sajaukta” divās komandās (it kā spēkos līdzīgās) un man tika sēdvieta Rubene A komandas vārtos... Pretiniekos Pārgauja, Multikluba!? Draugi un kaut kāda mazo lidotāju komanda - TU-19 (LAT).

Jau pirmās spēles sākumā zaudējam vārtus, kas varbūt nebūtu nemaz tik sāpīgi, ja vien fakts, ka manis atsisto bumbiņu vārtos Pārgaujas uzbrucējs „pielaboja” itin nepatīkami uzbliežot man pa roku, kā rezultātā šodien plaukstas locītava ir 2x lielāka kā otrai rokai :-d, bet visu turnīra dienu mocījos ar nepatīkamām sāpēm. Minētajā epizodē, protams, tiesnešu svilpe klusēja, bet tā kā neesmu nekad tiesnešiem laukumā pārmetis nekompetenci vai aklumu, nedarīju to arī šoreiz (vispār kaut kad vēlāk gan Māliņam pateicu lai beidz halturēt laukumā!). Turpmākajā spēles gaitā nekādu bīstamo momentu pie maniem vārtiem nebija, atskaitot epizodi kad pārgaujietis L. Ābols tika „izlaists” 1:1 un bez problēmām apskrēja mani, jo es jau gandrīz biju aizmidzis vārtos aiz bezdarbības. Epizode, kad pamodos bija itin spilgta, jo manu (ne)lietderību atzinīgi novērtēja Serijs, nomainot mani pret laukuma spēlētāju ~20sek līdz spēles beigām, kā rezultātā mūsējie no izspēles guva vārtus un izrāva neizšķirtu – 2:2, bet jāspēlē vēl padsmit sekundes, kuru laikā es paguvu izcelties, nenoķerot no aizvārtes atlēkušu easy bumbiņu, ko pretinieks jau raida tukšos vārtos – „lielisks” dienas sākums...

Otrajā spēlē tiekamies ar Kluba draugiem (es sapratu, ka Multikluba, jo dažus es tur regulāri satieku...) Biju apņēmības pilns labot pirmās spēles kļūdas un spēles sākumā tas arī izdodas, pāris epizodēs bez stresa „izceļu” bīstamus metienus, tomēr atkal kaut kādas muļķības (kuru es vairs neatceros) rezultātā 0:1. Nākamais nepatīkamais moments sekoja no Ivara #17 a.k.a „Ziloņa” puses, no aizvārtes uzdāvinot bumbiņu pretiniekam tieši vārtu priekšā, kamēr noticēju, ka viņš to patiešām ir izdarījis, bumbiņa jau bija vārtos – 0:2... Trešos vārtus zaudējām iekrītot uz pretuzbrukumu 3:1, it kā izspēli nolasīju un metēju atšifrēju, bet veiksme šoreiz uzbrucēja pusē un atkal 3 goli spēlē...

Trešā spēle pret jaunajiem lidotājiem... Jau 3. minūtē šķiet bija 0:2 – hahaha! Pirmais gols vispār kosmisks – kā no automāta vārtu priekšā pa lidojošu bumbiņu „uzšauj” viens no KSK jaunajiem „censoņiem” Artis Veide, raidot bumbiņu pašā vārtu devītniekā, brīnos ne tikai es, bet arī viņš pats! :-d Otros vārtus es vienkārši nogulēju, jo aizskatījos uz paziņu tribīnēs, bet 3. golu es nemaz vairs negribu atcerēties...

Prieks, ka finālā par 7. vietu tikāmies ar saviem senajiem sparingpartneriem – RUBENE (B team). Viņi aizvadītajās 3 spēlēs nebija vēl guvuši vārtus, bet es jau pirms spēles zināju, ka 3 golus viņi man šodien 100% iemetīs – tā arī notika. Šķopa a.k.a. Smakāns „ielika” devītniekā no izspēles, Bonis Bagāts (kurš man pat treniņā reti kad iemet) „iepūta” kolosālu golu no izspēles cauri sieniņai tālajā indē un Mežonīgais Laurīc "atvēsināja" izgājienā 1:1. Mūsējie uzbrukuma meistari gan parādīja raksturu un spēles beigās pacīnījās!!!, no 1:3 pēdējā minūtē panāca 2:3 un Alfīc pēdējā sekundē eleganti nograbināja pa vārtu stabu... Labi, ka neiesita, jo bullīšos es noteikti nebūtu nekāds vilcējs. Kopumā jāsecina, ka turnīrs izdevies – jo visi uzdevumi (nevinnēt turnīru, ietusēt, pavadīt labu treniņdienu) izpildīti un pēc spēles vēl labi relaksējāmies KSK atpūtas kompleksā „Smiltenes”.

• Teniss ar florbola piegaršu! /Jānis Sīka - 22.07.2008/

1. Dzimšanas vieta
Vamiera

2. Iesauka
Jaunais

3. Ko darītu, ja Tavā ricībā būtu 1 miljons latu?
Kad būs tad domāšu!

4. Biežāk lietotais dzēriens
EVEREST ūdens

5. Gardākais ēdiens
Mammas gatavots!

6. Iecienītākā televīzijas pārraide
NBA spēles

7. Lasītākais žurnāls/avīze
Sporta avīze

8. Populārākais interneta portāls
www.donkr.com

9. Iedvesmojošākā mūzika
U2, DM, Coldplay, Placebo, DJ Tiesto, Muse

10. Mīļākā krāsa
Sarkana

11. Dzīves moto
You never know you know!

12. Sporta aktivitātes ārpus florbola
MTB, orientēšanās, triatlons, baskets, pludmales volejs

13. Bērnības elks sportā
Maikls Džordans

14. Elks florbolā (Latvijā/ārvalstis)
Pats sev elks!

15. Ja es nespēlētu florbolu, es būtu...
es jau esmu!

16. Seksīgākais KSK dibens pieder...
Ir vairāki!

17. 3 priekšnoteikumi, lai kļūtu par labu florbolistu
Kā jau jebkurā citā sporta veidā - raksturs, smagi treniņi un labi treniņapstākļi!

18. Kurš ir slinkākais/-ā KSK florbolists/-e
Gatis Akūlovs/Ieva Veide

19. Ko vēlētos uzlabot savā spēlē?
Koncentrāciju!

20. Florbola klubs, kurā gribētu spēlēt
Warberg

21. Sīkstākais pretinieks laukumā
bumbiņa!

22. Nozīmīgākā spēle/-s karjerā
Katra spēle ir savā ziņā nozīmīga!

23. Mērķis 2011./12. gada sezonā?
1. vieta Latvijas čempionātā!