Skatoties uz notikumu attīstību, sākot no agrākiem un beidzot ar nedaudz jaunākiem laikiem, ir zināms, un pat vēsturnieki ir vienojušies, ka cilvēks, kad no koka nokāpušo primātu par tādu varēja saukt, pašā savas attīstības sākumā bija vienkāršs vācējs, kurš pārtika no tā, ko salasīja savā dzīves telpā (mežā, pļavā, purvā) un ap to. Un tikai pēc zināma laika šis primitīvais radījums sāka medīt un zvejot, un vēl vēlāk sāka nodarboties ar zemkopību uz lopkopību.

Paskatoties uz to, kas notiek Latvijas mežos vasaras beigās un rudenī, neviļus piezogas pārliecība, ka „pa lielam” nekas nav mainījies jau tūkstošiem gadu. Joprojām cilvēki, kā citur pierasts tos dēvēt – radības kroņi – , dodas mežos un purvos, kur nodarbojas ar to pašu, ko darīja pirmie cilvēki. Nevar nepiekrist viedoklim, ka ir mainījušies mērķi šīm darbībām, arī līdzekļi ir citi, taču process palicis senu senais. Grozs vienā rokā, nazis vai ogu kombainis otrā, un mežā iekšā. Tagad moderni ir pelnīt naudu, mežā salasīto pārdot uzpircējiem, kuri tālāk šo produkciju notirgo pārstrādātājiem, un nopelna uz cenu starpību. Tomēr nekur nav pazudis arī vēsturiski pirmais vākšanas iemesls – pārtikas (lasi – izdzīvošanas) nodrošināšana.

Taču mani argumenti par labu sēņošanai un ogošanai ir vairāk uz hobija būtības balstīti – aktīvā atpūta dabā, svaigā gaisā ar iespēju panašķēties ar pašsalasītām mellenēm, gailenēm vai baravikām. Man šo vākšanu iemācīja vecāki jau labu laiku atpakaļ, bet ar aktīvu mežā iešanu esmu aizrāvies tikai pēdējos trīs gadus. Ir jau sasniegts tāds līmenis, ka meklēt gailenes dodos jau vasaras vidū, kad tikai pašas pirmās dzeltenās cepurītes kniepadatas galviņas lielumā ir izlīdušas virs zemes. Es eju mežā ar cerību, ka nu tik būs sēņošana, taču tik agri uz lielu guvumu cerēt ir naivi. Bet cerība jau mirst pēdējā...

Pats dodos sēņot divos mežos. Abi ir samērā patālu viens no otra. Tajos sēņoju visus savas aktīvās darbības gadus. Tomēr ik reiz, kad dodos kādā no tiem, tie ir savādāki, atšķirīgāki, pat neredzēti. It kā viens un tas pats mežs, bet katru reizi tas ir citāds. Ieej vienā vietā, tas ir tāds, ieej citā – savādāks. Laikam jau patiesība ir vecajam teicienam par upi un iekāpšanu tajā (vienā upē divreiz neiekāpsi).

Dzīvē ir līdzīgi kā mežā. Viss ir zināms, paredzams (vismaz ar kaut kādu varbūtību), pazīstams. Taču katra diena vienā un tajā pašā vietā ir atšķirīga. Katru reizi pazīstamā jomā mēs ieraugam, varam ieraudzīt arvien jaunas un jaunas, vēl iepriekš neredzētas nianses. Un bieži vien ir tā, ka vajag ieņemt tikai nedaudz citu redzes leņķi jeb skata punktu un „velns vairs nav tik melns, cik to mālē”.

Secinājums – katrā lietā un vietā ir daudz vairāk patiesības nekā mēs katrs to spējam saskatīt. Redzes leņķa paplašināšanai, lai nonāktu maksimāli tuvu, jo sasniegt to nav iespējams, absolūtai patiesībai, ir jāpamaina sava attieksme pret pierasto redzējumu, jo arī monētai ir divas puses...

• Rakstu sērijas „Pats par savu naudu dzēru, pats rakstīju aprakstiņ’s” 3.daļa – „Pēc vētras jeb Atgri /Mārtiņš Larinovs - 03.03.2012/
• Rakstu sērijas „Pats par savu naudu dzēru, pats rakstīju aprakstiņ’s” 2.daļa – „Mighty Come back” /Mārtiņš Larinovs - 28.02.2012/
• Rakstu sērijas „Pats par savu naudu dzēru, pats rakstīju aprakstiņ’s” 1.daļa – „Sezonas kulminācija /Mārtiņš Larinovs - 27.02.2012/

1. Dzimšanas vieta
"pilsētā, kurā piedzimst vējš...

2. Iesauka
Biksis, Šamanis, Lauķis

3. Ko darītu, ja Tavā ricībā būtu 1 miljons latu?
Nebūtu..., bet, ja būtu, tad arī tu dzīvotu labāk

4. Biežāk lietotais dzēriens
Alus? varbūt...

5. Gardākais ēdiens
Krāsnī cepti vistu stilbiņi ar kartupeļiem un tomātu-sīpolu salātiem

6. Iecienītākā televīzijas pārraide
CSI Miami (Horeišos)

7. Lasītākais žurnāls/avīze
Forbes, spēļu puika (Playboy)

8. Populārākais interneta portāls
Ir redzēts, ka raksta "tweeter"

9. Iedvesmojošākā mūzika
Dakota

10. Mīļākā krāsa
Sniegs saulainā dienā

11. Dzīves moto
Esi labs, un dari labas lietas...

12. Sporta aktivitātes ārpus florbola
Trauku mazgāšana (arī tur mugura ir putās)

13. Elks florbolā (Latvijā/ārvalstis)
Jānis Inģists

14. Ja es nespēlētu florbolu, es būtu...
Liepājā vai Rīgā

15. Seksīgākais KSK dibens pieder...
ZB

16. 3 priekšnoteikumi, lai kļūtu par labu florbolistu
Ienaidnieks sevī, pretinieku komandā, un savā komandā!

17. Kurš ir slinkākais/-ā KSK florbolists/-e
Bērziņš R.

18. Ko vēlētos uzlabot savā spēlē?
Laukuma pārredzēšanu, jo citur esmu asmenis

19. Florbola klubs, kurā gribētu spēlēt
done

20. Sīkstākais pretinieks laukumā
Visi tie ātrie cukurgalvas

21. Nozīmīgākā spēle/-s karjerā
Ja man prasītu par skaistāko golu, tad atbilde nebūtu jāmeklē, bet tagad...

22. Mērķis 2011./12. gada sezonā?
Palīdzēt kādam piepildīt sapni!